Rudens

Tramvajā. Sliedes drebina.
Caur vadītāja logu redzu priekšā izvirzamies garu ceļu.
Atlieku grāmatu uz brīdi klēpī un vēroju, kā uz stikla pulcējas lietus lāses.
Virpuļo vējanestas rudens lapas, un viena spītīgi pielīp lāsotajam logam. Nekritīs nost. Ar to pavēstīs, ka rudens ir atnācis.

Sliedes drebina un izdrebina no manis skumju asaru.
Rudens vienmēr ir raudulīgs. Jo tik skaists.
Bet to nekad negaidu.