Vēl nesen rakstīju par grūtībām nedēļas vidū atrast kompāniju vīna glāzes iedzeršanai. Šodien saskaros ar jaunu izaicinājumu. Starp savām paziņām nerodu klasiskās mūzikas cienītājus! Negaidīti atbrīvojās biļete uz Vestarda Šimkus koncertu šovakar Lielajā ģildē. Esmu aptaujājusi kādus septiņus cilvēkus, bet neviens netiek vai arī nevēlas tikt. Tuvojoties vakaram, nojaušu, ka lepni sēdēšu viena pa diviem krēsliem.
Es šo koncertu ļoti gaidu. Vienmēr gaidu jebkuru muzikālo satikšanos ar brīnumaino pianistu, ko esmu iemīļojusi kopš viņu pirmo reizi dzirdēju Ventspilī. Ar viņu mani vieno dīvainas sagadīšanās, kuras dažreiz man labpatīk iztēloties par ko vairāk un skaistāku. Pāris reizes esam sēdējuši kopā lidostas uzgaidāmajā telpā, negaidīti izdodas noklausīties intervijas ar viņu, kas vienmēr ir apbrīnojami dziļas un saturīgas. Par viņu iedomājoties, vienmēr sirdī ielīst tāds gaišums un vieglums. Viņš vienkārši tādu nesavtīgi izstaro.
Koncertā skanēs Pētera Vaska skaņdarbi. Smagi, iespējams, pat nemelodiski, bet noteikti ļoti emocionāli.
Un es viņam uzdāvināšu baltus ziedus par skaistajiem brīžiem, ko viņš vienmēr spējis sagādāt.
No comments:
Post a Comment